Paglābšanās zem segas

Sākums

Sākumlapas raksts

President.lv

Paglābšanās zem segas

Pauls Bankovskis

0 Komentāru

Foto - yvestown, licence
Pagājušā gada oktobrī veiktā Euro RSCG Riga interneta aptaujā tika uzdots jautājums: "Šobrīd valstī ir daudz negāciju un izmaiņu. Tomēr, ja jūs šodien domājat par 1-2 gadus tālu nākotni, kas jums rada drošības sajūtu?"

Iegūtos atbilžu variantus var iedalīt trīs lielās pamatgrupās, kas kopumā visai precīzi raksturo sabiedrības noskaņojumu šobrīd Latvijā.

Vienu grupu varētu nodēvēt par individuālistiem - tie atbildētāji, ka drošības sajūtu viņiem rada:

pašu veselība,

iespēja izbraukt no valsts,

īpašumā esošs dzīvoklis,

izglītība, zināšanas, prasmes,

sava galva,

personiskais talants un parādu neesamība, valodas zināšanas,

sava profesija un vecums,

laba izglītība,

es pats,

paša iespējas radīt kaut ko jaunu u.tml.

Otra grupa ir tie, kurus varētu apzīmēt ar vārdu tradicionālisti, viņus raksturo šādi atbilžu varianti:

ģimene,

mājas,

ģimene un mīļotais cilvēks,

# partnerattiecības,

ģimene un darbs,

sirsnīgas un mīļas attiecības ar tuvajiem,

mani vecāki,

mani bērni u.tml.

Šo otro grupu visspilgtāk raksturo atbilde "mani vecāki", proti - paļaušanās un drošības sajūtas balstīšana pašapmānā, ka lietas vai iekārtojumi, kas drošību nodrošinājuši līdz šim (kopš bērnības), tā vai citādi turpinās funkcionēt arī pēc diviem gadiem vai vēl tālākā pagātnē. Kaut gan nav grūti iztēloties, ka šo atbilžu autori varētu būt pārliecināti, ka dzīvo saskaņā ar "tradicionālām", "ģimenes" vai "konservatīvām" vērtībām, šī pārliecība drīzāk raksturojama kā bērnišķīga iedoma, ka, paslēpjoties zem segas, ir iespējams paslēpties no istabā valdošās tumsas. Tādi fakti, ka ģimenes mēdz izjukt, darba iespējas izčibēt, vecāki nomirt, bērni aiziet no mājām, šādā pasaules ainā īsti neiederas un labprāt tiek ignorēti.

Trešā atbildētāju grupa ir vēl radikālāka pašapmāna pārstāvji, tos varētu apzīmēt kā metafiziķus, un viņus raksturo šādas atbildes:

pilnīgi nekas,

tas, ka ticu Dievam,

paļaušanās uz Augstākiem spēkiem,

absolūti nekas,

ticība, ka pasaulē tomēr ir harmonija,

Dievs un ticība domai, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek,

ticība labajam u.tml.

Neatkarīgi no tā, vai atbildētāji pauduši paļaušanos uz "Augstākiem spēkiem" vai "pilnīgi neko", runa ir par vienu un to pašu - pat ja no grūtībām es būšu mēģinājis paglābties, palienot zem segas, un pa šo laiku ārpusē apstākļi būs vēl tikai pasliktinājušies, manis paša spēkos to tāpat pilnīgi noteikti nebūtu bijis iespējams ietekmēt, jo tur - ārpus segas - manu iespēju robežas beidzas un darbojas kaut kādiem citiem spēkiem pakļauti likumi.

Diezgan skaidras trīs visai atšķirīgas izdzīvošanas stratēģijas, kas tiešā veidā var ietekmēt valsts nākotni. Atliek tikai izvēlēties vienu no tām.

Komentāri