|
Veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju, tapis jauns pētījums "Kultūras patēriņš", kas ietver datus par 2009. gadu. Kopumā vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi kultūras patērētāji. Pēdējā gada laikā katrs vismaz vienreiz piedalījies vidēji deviņās kultūras aktivitātēs.
Dati rāda, ka pēdējā gada laikā visbiežāk esam skatījušies televīzijā kultūras raidījumus (70%), lasījuši grāmatas (69%) un apmeklējuši brīvdabas pasākumu savā pilsētā vai pagastā (65%). Vairāk kā puse iedzīvotāju(56%) apceļojuši Latviju un apmeklējuši baznīcu. Pārējās kultūras aktivitātēs iedzīvotāji iesaistījušies retāk. Iedzīvotāju aptauja par kultūras patēriņu ir ikgadējs pētījums, ko veic, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā. Šāda veida kultūras izpētes aktivitātes uzsāka 2006. gadā, kad pirmoreiz Latvijā tika realizēts visaptverošs pētījums par iedzīvotāju ieradumiem kultūras patēriņā un iedzīvotāju viedokļiem par dažādiem kultūras aspektiem. Pētījumu ietvaros tikuši analizēti jautājumi gan par kultūras patēriņu, gan kultūras līdzdalību, gan apmierinātību ar kultūras pieejamību, gan arī noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret dažādiem ar kultūru saistītiem jautājumiem. SAK priekšsēdētājs, sociālantropologs Roberts Ķīlis norāda, ka līdzīgi, pat ļoti detalizēti kultūras patēriņa pētījumi tiek veikti daudzās valstīs (piemēram, Apvienotajā Karalistē), jo kultūras patēriņš pamatoti tiek uzskatīts par daļu no valsts politikas rezultātu mērījumiem, piemēram, integrācijas vai sociālās nevienlīdzības jomā. Aptaujas rezultāti noteikti būs īpaši vērtīgi arī tām organizācijām un iesaistītajām pusēm, kam tie ir svarīgi un noderīgi tiešajā darbā.
R. Ķīlis skaidro, ka kultūras patēriņš ir nozīmīgs arī tādēļ, ka ataino, kāda ir sabiedrības struktūra preferenču ziņā. Ja plaša patēriņa preču izvēles varētu tikt skaidrota lielā mērā kā „smadzeņu skalošanas" rezultāts, tad kultūrai tomēr būtu jārāda, kāda ir konkrēto cilvēku vēlamā identitāte. Turklāt, saskaņā ar dažām klasiskām teorijām, kultūras patēriņš ir sociālo slāņu identifikācijas veids. Tādēļ šķietami vienkāršie jautājumi - cik reizes ejat uz teātri - un tamlīdzīgi, palīdz samērā dziļi tikt klāt sabiedrības organizācijas kodolam, skaidro SAK vadītājs.
Jaunākajā pētījumā 2009. gada kultūras patēriņa tendences aplūkojamas salīdzinājumā ar 2007. un 2008. gada rādītājiem. Salīdzinot jauniegūtos datus ar 2007. gada mērījumiem, kopumā novērojams neliels kultūras aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju īpatsvara kritums, savukārt, salīdzinājumā ar 2008. gadu, vērojams neliels pieaugums.
SAK vadītājs secina, ka aptaujas rezultāti ir raksturīgi klasiskam krīzes gadam: "Var sacīt, ka ir noslaucīts krīzes uzburtais burbulis un esam atpakaļ bāzes līmenī. Tagad droši varam teikt, ka, samazinoties ienākumiem, cilvēki reaģēs kultūras patēriņa ziņā". Viņš skaidro, ka arī citi pētījuma secinājumi parāda klasiskus principus - krīzes laikā lētākās aktivitātes - TV, grāmatas, masu izklaide - izplatās, toties stipri samazinās atrakciju parku un masu pasākumu apmeklējums; elitārie kultūras patēriņa veidi nesamazinās, jo to auditorija ir imūnāka pret krīzes triecieniem. Teātra apmeklējumi uzrāda divas grupas - lojālos, kas turpina intensīvi apmeklēt un mazāk lojālos, kas iet arvien retāk. Pārsteidz salīdzinoši liela un augoša LTV raidījuma „100g kultūras" popularitāte, pat salīdzinājumā ar treknajiem gadiem, norāda R. Ķīlis.
Iedzīvotāju aptauju par kultūras patēriņu paredzēts veikt arī nākamgad, iekļaujot tajā korelatīvos jautājumus. Iespējams, jau vēlēšanu gadā varētu būt jautājumi arī par politiskajām simpātijām. R. Ķīlis norāda, ka būtu interesanti noskaidrot, piemēram, kāds ir kresi domājošu Latvijas pilsoņu kultūras patēriņš.
Pilns pētījuma teksts:
 Pētījums par kultūras patēriņu 2009
|
No kultūras neaizbēgsi. Mazāk alkaho...
link:http://www.reebok-nfl-jersey.co...
link:http://www.reebok-nfl-jersey.co...
Jautājums ir tikai viens - ko mēs vēl...
Vai varbūt rezultāti liecina, ka vair...