Foto - babblingdweeb, licence

Gadskārtējā  Latvijas iedzīvotāju aptauja par kultūras patēriņu uzrāda visai nelielas Latvijas iedzīvotāju kultūras dzīves pārmaiņas pērnajā  gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Visvairāk bijis tādu, kas TV skatījušies ar kultūru saistītas pārraides (70%), lasījuši grāmatas (69%), apmeklējuši brīvdabas pasākumus (65%) vai apceļojuši Latviju un, iespējams, apmeklējuši baznīcu (56%).

 

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu aptauju rezultātiem, visvairāk pieaudzis to aptaujāto skaits, kas kaut dažreiz skatījušies LTV raidījumu "100 g kultūras". Citas aktivitātes - baznīcas apmeklējums, spēļu zāles apmeklējums, lasīšana - pieaugušas krietni vien mazāk.

Vairākās aktivitātēs iesaistīto sarukumu, iespējams, var izskaidrot ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, jo īpaši, ja runa ir par tādām aktivitātēm, kas saistītas ar iešanu ārā no mājas vai lielāka attāluma pārvarēšanu - par 9% izklaides un atrakciju parku apmeklējums, par 7% filmu skatīšanās kinoteātros un iešana uz teātri, par 6% samazinājies gan aktīvo Latvijas apceļotāju, gan muzeju apmeklētāju skaits. Sarucis arī sporta sacensību apmeklētāju un zooloģiskā dārza viesu skaits, mazāk ir iets arī uz operu, baletu, izstādēm un ballēm.

Kopumā  galvenā pārmaiņa, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, skārusi tos, kas kultūras pasākumus apmeklē reti un/vai neregulāri - tie, kas to agrāk darīja pāris reizes vai reizi pusgadā, 2009. gadā to darījuši jau vairs tikai reizi vai dažas reizes gadā.

Kā jau minēju, iespējams, šo pārmaiņu pamatā ir valsts ekonomiskā situācija un iedzīvotāju rocības izmaiņas, tomēr, manuprāt, atsevišķu kultūras jomu patēriņa samazināšanos izskaidrot vienīgi ar ekonomiskiem apstākļiem būtu pārāk vienkāršots skatījums.

Jāņem vērā, ka aptaujā uzmanība galvenokārt veltīta organizētām un institucionālām kultūras aktivitātēm, atstājot novārtā virkni citu aktivitāšu.

Tiek uzdots jautājums par filmu skatīšanos kinoteātros, taču nekas nav zināms par filmu lejuplādēšanu (pārsvarā - nelegālu) no interneta failu apmaiņas vietnēm, tiek uzdots jautājumi par koncertu un citu izrīkojumu apmeklēšanu, taču tiek ignorēta mūzikas ierakstu legāla un nelegāla lejuplādēšana no interneta, tiek uzdots jautājums par televīzijā skatāmām kultūras pārraidēm, bet nekas nav zināms par radio klausīšanās ieradumiem u.tml.

Mans pieņēmums ir tāds, ka arī kultūras patēriņa jomā varētu darboties kompensējoši mehānismi, kas brīžos, kad, piemēram, materiālu apsvērumu dēļ nav iespējams baudīt to vai citu aktivitāti, rosina izraudzīties kādu citu, kas varbūt nav gluži līdzvērtīga, tomēr nodrošina kultūras iztikas minimumu.

Piemēram, brīdī, kad pieaug grāmatu cenas, palielinās bibliotēku apmeklējums; samazinoties jauniestudējumu skaitam operā, pieaug to cilvēku skaits, kas gatavi apmeklēt operas izrāžu tiešraides kinoteātrī; samazinoties ienākumiem, sarūk kino apmeklētāju skaits, toties arvien vairāk ir cilvēku, kas jaunākās filmas noskatījušies vēl pirms to oficiālas nonākšanas uz Latvijas kinoekrāniem.

Veidot līdzīgus pētījumus nākotnē, būtu ārkārtīgi interesanti mēģināt uztaustīt tieši šo dinamiku, nevis tikai konstatēt patēriņa pieaugumu vai samazinājumu atsevišķās jomās.

Komentāri

Haralds Burkovskis  - ...un vēl.. 18-02-2010 Pauls jau pareizi pats norāda, kas atrodas "aiz priekškara" - internets un tā saturs, kas daudziem ir kļuvusi par izklaides satura centru. Nav arī izslēgts, ka viena otra auditorijas daļa, savu webTV skatīšanās paradumu pat nespētu definēt kā TV skatīšanos, bet gan tieši kā interneta lietošanu (piem. gabaliņš no Domburšova iekš YouTube - kas tas ir?) Bet ierosinājums - nākamreizi pieķerts klāt strauji augošo kultūras patēriņu mobilajās ierīcēs..

Rakstīt komentāru
Vārds:
E-pasts:	neapziņotapziņot
Virsraksts:
	Lūdzu ievadi attēlā redzamo drošības kodu.

Powered by !JoomlaComment 3.26

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."