Foto - Marco Bellucci, licence

SKDS Latvijas iedzīvotāju aptaujā šā gada janvārī iekļāva jautājumu: "Kā jūs vienā vārdā raksturotu, kādai vajadzētu būt Latvijai?" No 1014 aptaujas dalībniekiem vismaz 15% par Latvijas ideālu uzskata materiālu labklājību (minējuši, ka Latvijai jābūt bagātai, labklājīgai, turīgai, nodrošinātai).

Brīvība uz šī fona kā vienā vārdā formulējams galvenais ideāls ir atbīdīta otrajā vietā - to, vienā vārdā mēģinot noformulēt Latvijas vēlamo stāvokli minējuši tikai 6-7% aptaujas dalībnieku (brīvība, neatkarība, patstāvība u.tml.).

Brīvību kā ideālo stāvokli aptaujas dalībnieku atbildēs apsteigusi arī vēlme pēc stabilitātes - tā vai citādi noformulētu, to var saskatīt vismaz 8% atbilžu (ja tiem pieskaita 6 atbildētājus, kas teikuši, ka vēlas, lai Latvija vienkārši būtu "normāla", šis skaitlis ir vēl lielāks).

Protams, pirmais, kam šādi rezultāti vedina pievērst uzmanību, ir pretruna ar kādreiz 20. gadsimta 80.-90. gados līdz klišejiskumam noreducēto saukli "kaut vai pastalās, bet brīvi". 20 gadu laikā politisko un ekonomisko peripetiju iespaidā tādi abstrakti ideāli kā brīvība ir atstumti otrajā plānā. Taču tā nebūt nav vienīgā interesantā pretruna.

Aptaujas dalībniekiem tika lūgts vienā vārdā arī raksturot pašreizējo situāciju Latvijā. Pretēji vēlamajai lietu kārtībai, mēģinot raksturot tagadnes stāvokli, visvairāk atbildētāju izvēlējušies abstraktu, maksimāli plašu un līdz ar to nenoteiktu formulējumu - situācija pēc viņu domām ir "slikta" (aptuveni 10%). Vispārīgs ir arī raksturojums: "krīze" (5%), un tikai pēc tam nāk atbilžu varianti, kas situāciju valstī raksturo konkrētāk un, visticamāk, aptaujas dalībniekus krietni vien saistošāk. Tāds, piemēram, ir atbilžu variants "nabadzība" (ap 5%).

Iespējams, es maldos, taču man šķiet, ka atbilžu varianti uzrāda kādu interesantu sabiedrības noskaņojuma iezīmi.

Runājot par nākotni, bieži vien būtiskākā šķiet materiālā labklājība, bet par tādiem ideāliem kā brīvība domāt varēs gan jau pēc tam, savukārt, raksturojot patreizējo situāciju, savu materiālo stāvokli (nabadzību) novērtēt un atzīt kaut kādu iemeslu dēļ lielai daļai valsts iedzīvotāju nešķiet pieņemami, tāpēc populārāki ir vispārīgāki un abstraktāki situācijas vērtējumi.

Projektu līdzfinansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem.

Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Komentāri

Zane  - tik ļoti primārā labklājība 27-02-2010 Žēl, bet, šķiet, ja tā turības mānija cilvēku prātos nepāries, tad ilgtermiņa sabalansētā attīstībā valsti nebūs iespējams ievirzīt. Tā vien šķiet, ka cilvēki jūtas pietiekami krīzi pacietuši un nevar sagaidīt nākošos treknos gadus...

meistarsmaris  - galvenais- SAMĒRĪBAS PRINCIPS 14-03-2010 lai rastos izteikumi patriotismam, jābūt apmierinātam ar pastāvošo atalgojuma hierarhiju. bet ja ir tā..... Tajās demokrātiskajās valstīs, kurus mums par piemēru pieved LIELIE, lai attaisnotu savu alkatību un nepieciešamību sev saņemt lielās algas, ir SAMĒRĪBAS PRINCIPS- Pašam mazākajam ierēdnim: skolotājam un ierindas policistam ALGAS ir tikai 5 REIZES mazākas nekā TĀS VALSTS lielākajam ierēdnim. NEO mums ir devis iespēju SALĪDZINĀT un IZVĒRTĒT vai mums tas ir PIEŅEMAMI ???? jo visa ļaunama sakne slēpjas tieši SAMĒRĪBAS PRINCIPA sagraušanā.

Rakstīt komentāru
Vārds:
E-pasts:	neapziņotapziņot
Virsraksts:
	Lūdzu ievadi attēlā redzamo drošības kodu.

Powered by !JoomlaComment 3.26

3.26 Copyright (C) 2008 Compojoom.com / Copyright (C) 2007 Alain Georgette / Copyright (C) 2006 Frantisek Hliva. All rights reserved."