|
9.martā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) organizēja šogad otro apaļā galda diskusiju. Diskusijai tika nodots SAK izstrādātais diskusiju ziņojums "Politisko partiju statusa noteikšana un tiešā demokrātija kā risinājumi Latvijas politiskās sistēmas krīzei".
Diskusijā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs, Stratēģiskās analīzes komisijas pārstāvji Roberts Ķīlis un Marija Golubeva, kā arī žurnālists Pauls Raudseps, sociologs Aigars Freimanis, LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, LTRK valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende, „Providus" pētniece Iveta Kažoka, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Lauris Liepa, Vēlēšanu reformas biedrības pārstāvis Valdis Liepiņš, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks, jurists Jānus Pleps, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, politologi Filips Rajevskis un Andris Runcis, augstskolas „Turība" docents Aksels Rēcs (Axel Reetz), Valsts kontroliere Inguna Sudraba, EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Diskusiju vadīja žurnālists Kārlis Streips. Valsts prezidents V.Zatlers diskusiju ievadīja uzsverot, ka ir zudusi sabiedrības uzticība valdībai, un šī situācijā meklējami risinājumi, lai tuvojošās Saeimas vēlēšanām nenestu dziļu vilšanos. SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis uzstājās ar prezentāciju (pilnu prezentāciju sk.  šeit), kurā ieskicēja šī brīža situāciju un nākotnes perspektīvas. SAK apkopotie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji neatbalsta politiķus, taču arī paši iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs lielākoties nav gatavi. Ņemot vērā prognozes, ka IKP 2007. - 2008. gada līmenī varētu atgriezties, iespējams, 2014. gadā, bet nodarbinātība iepriekšējos apmērus, visticamāk, vispār vairs neatgūs, R. Ķīlis aicināja klātesošos ekspertus apzināties situācijas nopietnību un apspriest SAK piedāvātos priekšlikumus Latvijas politiskās sistēmas stabilizēšanai, iedzīvotāju neuzticības politiskajiem spēkiem mazināšanai un līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā kāpināšanai. Tie bija sekojoši: - Konstitucionalizēt politiskās partijas.
- Izveidot un noslēgt sabiedrisko līgumu.
- Iedibināt, tiesiski nostiprināt un plaši praktizēt pašvaldību referendumus.
- Padarīt par universālu iespēju iedzīvotājiem iesniegt petīcijas, likumdošanas priekšlikumus un rīcībpolitikas dokumentus.
- Ieviest aktīvas līdzdalības demokrātijas prakses, iedzīvotāju budžeta komisijas, pilsoņu žūrijas.
Diskusijā izskanēja domas par nepieciešamību atrast ko tādu, kas spētu konsolidēt Latvijas iedzīvotājus. Viedokļi dalījās jautājumā par vai pret citu valstu pieredzes izmantošanu vietējā situācijā. Tika uzsvērts, ka Latvijā novērojama iedzīvotāju gatavība uzticēties nevis partijai, valdībai vai kādam cilvēku kopumam, bet gan tieši indivīdiem. To pierāda dati, ka iedzīvotāji vairāk uzticas, piemēram, premjeram, bet ne valdībai kopumā. Jautājumos par pašvaldību referendumiem un sabiedrisko līgumu diskusijas dalībnieku viedokļi dalījās. Atbalstītāji ideju par pašvaldību referendumiem uztvēra kā iedzīvotāju līdzdalības veicināšanas stimulu. Sabiedrisko līgumu daļa ekspertu saredz kā elites projektu, kas Latvijai būtu noderīgs, ja tādējādi tiktu panākta zināma vienotība un tas paredzētu iespēju valsti izvest no krīzes. Tika arī norādīts uz nepieciešamību plašāk sabiedrībā veicināt diskusiju par sabiedriskā līguma būtību. Izskanēja minējums, ka līdz šim Latvijas sabiedrības dienaskārtību ietekmējušas atsevišķas personas, bet sabiedrības līgums varētu nest izmaiņas - panākt, ka dienaskārtību sāk noteikt sabiedrība. Diskusijas dalībnieki uzsvēra Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši zemo izpratnes līmeni par politisko procesu kopumā. Situācijas uzlabošanai tika ierosināts veidot rokasgrāmatas darbam ar demokrātijas mehānismiem. Eksperti arī norādīja uz to, ka valsts pārvaldei jāmeklē tuvināšanās ar iedzīvotājiem. Jāattīsta e-rīki un citi mehānismi, lai mazinātu saskarsmes plaisu un cilvēkiem, kas gatavi veltīt savu laiku un zināšanas valsts labā, būtu iespēja to darīt. Kad birokrātiskais transformēsies neformālajā, cilvēki pamazām pārstās domāt „mēs - jūs" kategorijās. Vēlēšanu procesa caurspīdīguma un godīguma veicināšanai tika rosināts domāt par t.s. zvērināto principa izmantošanu, t.i. - vēlētājus par procesa korektumu varētu pārliecināt sabiedrības pārstāvju, citu līdzcilvēku piesaiste vēlēšanu praktiskajā norisē. Tika pausta ideja par vajadzību krasi palielināt sabiedriskā radio un TV lomu, tādējādi ar kvalitatīvas žurnālistikas produktu palīdzību paaugstinot vēlētāju spriestspēju, uzsverot nepieciešamību audzināt sabiedrību. Tieši sabiedrībai reiz ir jāpasaka savs nē, lai situācija mainītos, savā pārliecībā dalījās eksperti. Tika norādīts arī, ka demokrātija nepastāv pati par sevi, tā nepārtraukti jāskaidro un jāstiprina un tur var palīdzēt sabiedriskās organizācijas, kurām tādēļ jāpalīdz finansiāli, lai tās būtu darboties spējīgas. Valsts prezidentu aicināja kļūt par sabiedrisko organizāciju patronu, lai tādējādi celtu to statusu un parādītu Latvijas iedzīvotājiem, ka ir vērts tajās iesaistīties. Diskusijas noslēgumā Valsts prezidents V.Zatlers aicināja klātesošos ekspertus izsvērt iespējas izstrādāt un noslēgt sadarbības paktu, kas varētu kalpot kā rīcības stratēģija vismaz nākamajiem diviem gadiem. Drīzumā arī SAKI.lv tiks publicēts SAK izstrādātais diskusiju ziņojums. Savukārt jau šobrīd ir iespēja iepazīties ar pirmo diskusiju ziņojumu par nodokļu un nodarbinātības politikas jautājumiem: SAK ziņojums par nodokļiem un nodarbinātību
|
No kultūras neaizbēgsi. Mazāk alkaho...
link:http://www.reebok-nfl-jersey.co...
link:http://www.reebok-nfl-jersey.co...
Jautājums ir tikai viens - ko mēs vēl...
Vai varbūt rezultāti liecina, ka vair...