2 Komentāri

Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle aicina izvērtēt un komentēt valsts attīstībai veltītu dokumentu.

2 Komentāri

Maija sākumā, laikā pēc valsts svētkiem R. Ķīlis aicina atskatīties uz aizvadītajiem 20 gadiem, izvērtējot, ko Latvija šajā laikā ir un ko nav paveikusi. Viņš norāda uz četriem faktoriem, kas būs noteicoši valsts nākamās divdesmitgades attīstībā. Tie ir sekojoši:

2 Komentāri

Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva, atsaucoties uz citu valstu pozitīvo piemēru, norāda, ka Latvijā neatkarības gadu laikā tā arī nav izveidojies gana plašs publisko intelektuāļu loks. T.i. nav gana daudz tādu cilvēku, kas, nākdami no akadēmiskajām aprindām, ar savu pieredzi un zināšanām prastu pastāstīt par sabiedrībā notiekošo kvalitatīvā un cilvēkiem interesantā veidā. Golubeva skaidro, ka publisko intelektuāļu loma nav vis iedvesmot, bet gan palīdzēt cilvēkiem analizēt procesus, tādējādi ļaujot izdarīt patstāvīgus secinājumus. Viņa aicina medijus un pilsonisko sabiedrību izrādīt atbalstu, tādējādi veicinot publisko intelektuāļu loka paplašināšanos un pausto viedokļu izskanēšanu skaļāk.

0 Komentāri

LU Rektors M. Auziņš blogu uzsāk ar viedokli sabiedrībā plaši izskanējušā plaģiātisma skandāla sakarā, norādot uz nepieciešamību šajā kontekstā izvērtēt izglītības kvalitāti, ne tik daudz meklēt vainīgos.

M. Auziņš vērš uzmanību arī uz IZM augstākās izglītības reformu plāna pirmo redakciju, uzskaitot konkrētas nepilnības un uzsverot nepieciešamību plāna turpmākajai apspriešanai.

Bloga noslēgumā M. Auziņš sola izglītības jomā interesantas nākamās nedēļas.

0 Komentāri

Atsaucoties uz valdības nosprausto mērķi - 2014. gadā Latvijā  ieviest Eiro, M. Kazāks skaidro Eiropas vienotās valūtas ieviešanas praktisko pusi un sagaidāmos ieguvumus.

Lai Eiro ieviestu, vajadzīgs konkrēts plāns, kā to realizēt. Jāņem arī vērā, ka, lai 2014. gadā Latvijā būtu Eiro, nepieciešamajiem kritērijiem jābūt realizētiem jau 2012. gadā. Tā kā laika nav atlicis daudz, norāda Kazāks un min galvenās lietas, kas tuvākajā laikā šajā sakarā būtu veicamas.

M. Kazāks īsumā aplūko arī daudzkārt izskanējušo jautājumu - vai tiešām Eiro Latvijai ir vajadzīgs? Viņš skaidro, ka Eiro ir kā ietvars, kas padarīs ekonomiku konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku, tomēr tā ieviešana automātiski negarantēs strauju izaugsmi. Eiro būtu jāuztver kā iespēja, kas ļauj sakārtot ekonomiku. Tas ir kā solis pretī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, taču noteikti ne gala mērķis, saka ekonomists.

0 Komentāri

SAK eksperts, Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds stāsta par SAK ekspertu sastādīto ziņojumu attiecībā uz budžeta un nodarbinātības jautājumiem, ieskicējot galvenos tā uzstādījumus. Viņš uzsver ziņojuma galvenos punktus, atsevišķi iezīmējot budžeta un nodarbinātības sfēras.

Budžeta jomas galvenie ieteikumi - neveidot budžetu ar strukturālo deficītu, kā arī radīt fiskālo padomi, kuras uzdevums būtu budžeta ienākumu prognozēšana u.c. funkcijas.

Ieteikumi nodarbinātības jomā - nepieciešams radīt darba vietas iedzīvotājiem ar zemu vai vidēju izglītības līmeni, jo statistikas dati rāda, ka tieši šie cilvēki visvairāk ir bez darba. Lai to panāktu, šim darbaspēkam jāmazina nodokļu slogs un jāveicina pašvaldību ieinteresētību motivēt uzņēmējdarbību.

Lai uzzinātu vairāk, skatieties A. Strazda video blogu! 

0 Komentāri

Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle runā  par korporatīvo sociālo atbildību (KSA) uzsverot, ka daudz nebūšanu Latvijā notiek tieši tādēļ, ka tiek domāts īstermiņā. Savukārt, KSA palīdz veidot nepieciešamo ilgtermiņa skatījumu, jo tieši šogad gan pašmāju, gan ārzemju sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem pieprasa sociālās atbildības ziņojumus.

Tiek pieminēta KSA platforma, pie kuras pamata darbs risinās jau kopš  aizvadītā gada vasaras.

0 Komentāri

Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle izsakās par nodarbinātību, uzrunājot gan darba meklētājus, gan darba devējus, gan rīcībpolitikas veidotājus un uzsverot nepieciešamību atbalstīt uzņēmumus, kas spējīgi veidot darba vietas un tās saglabāt. E. Egle arī uzsver, ka nepieciešams atbalstīt eksportu, kāpinot kvalificētu speciālistu piesaisti. Uzņēmēji tiek aicināti izmantot modernas darba organizācijas formas, tāpat kā svarīgi tiek izcelti infrastruktūras projekti un Eiropas finansējuma izmantošana. E. Egle īpaši aicina domāt par jauniešu un pirmspensijas vecuma cilvēku grupu iesaisti darba tirgū, kā arī mudina atbildīgi veidot darba tiesiskās attiecības, vēršot uzmanību uz sociālās drošības nozīmi.

3 Komentāri

SAK eksperte, Sabiedriskās politikas centra „Providus" pētniece Marija Golubeva dalās iespaidos par dalību nesen Rīgā notikušajā neformālā pasākumā par interneta izmantošanas iespējām valsts pārvaldē - Govcamp.

Ar jauno tehnoloģiju palīdzību būtu iespējams iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā. Taču M. Golubeva pauž izbrīnu par to, cik bieži pasākuma laikā bijusi manāma nevēlēšanās pieņemt šādu modeli. Skepse tikusi skaidrota ar problēmām, kas it kā varētu rasties, jo rezultātā nebūtu skaidrs, no kā prasīt atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. M. Golubeva uzsver, ka Latvijā nav pieredzes ar stratēģisko dokumentu pieņemšanu, kur šajā procesā būtu iesaistīta liela iedzīvotāju daļa. Taču, piemēram, Jaunzeilandē un Melnburnā ir veiksmīgi realizēti piemēri. M. Golubeva izsaka pārliecību, ka arī Latvijā pāreja uz citiem līdzdalības rīkiem ar laiku ir nenovēršama.

0 Komentāri

LU rektors Mārcis Auziņš aktualizē pagājušajā nedēļā notikušajā Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu par augstākās izglītības sistēmas reorganizāciju. M. Auziņš atsaucas uz akadēmiķa Jāņa Stradiņa teikto, ka pēdējos divdesmit gados Latvijā zinātnē bijusi vērojama lejupejoša tendence, tāpēc jācer un jārīkojas, lai Latvija pavisam nenoietu no starptautiskās zinātnes skatuves. M. Auziņš uzsver, ka sevis slavēšana var novest provinciālismā, taču ministru kabineta lēmums uzskatāms par soli pareizajā virzienā un runā par to, ka arī Latvijā nepieciešams veidot zinātnes universitātes, jo tikai šāda tipa mācību iestādēs studentiem iespējams iegūt kvalitatīvu izglītību. Ja līdz aprīlim tiks sastādīts plāns, kā iedzīvināt nepieciešamās reformas, var cerēt, ka desmit gadu perspektīvā Latvijā jau būs iespējams iegūt konkurētspējīgu izglītību. M. Auziņš norāda, ka jautājums par izglītību cieši saistīts ar valsts ekonomisko attīstību un iesaka cilvēkiem izglītoties, tādējādi investējot savā nākotnē.  

0 Komentāri

R. Ķīlis aplūko sabiedrības noskaņojuma dinamiku 2009. gadā  un prognozē tās attīstību nākotnē, paredzot ietekmējošos faktorus un riskus.

SAK vadītājs secina, ka sabiedrības noskaņojums kopumā ir negatīvs, taču stabilizējies un vairs nepasliktināsies. Psiholoģiskajā noskaņojumā noticis, ja ne lūzums, tad pavērsiens.

Valdības stabilitāte nebūs atkarīga no sabiedrības noskaņojuma. Sagaidāms ekonomiskā optimisma kāpums. Ar to saistītais risks - ja ekonomiskais kāpums nebūs gana straujš, sabiedrībā var rasties frustrācija.

Kopumā  2010. gadā, vērojot sabiedrības noskaņojumus, krīzes un kataklizmas nav sagaidāmas. 

0 Komentāri

Latvijas Foruma otrās diskusijas tēmas un mērķauditorijas izvēle ir tiešs rezultāts pirmā foruma diskusijām 30.maijā, kur skolu jautājums bija viena no visaktīvāk apsprieztajām tēmām. Salīdzinot pirmo un otro Latvijas Foruma, secināju, ka starp tiem pastāv vairākas būtiskas atšķirības.