Latvijas iedzīvotājiem patīk spēlēt dažādas spēles – galda spēles, paslēpes, loterijas, arī azartspēles. Tieši pēdējās no spēlēm tiek uzskatītas par sabiedrības interesēm nevēlamām. Pasaulē ar šo sērgu mēģina cīnīties dažādi – dažās valstīs azarta spēles tiek aizliegtas pilnībā, citās tiek atļauts tās organizēt tikai valsts uzņēmumiem.
Latvija ir gājusi vidusceļu – izlozes un loterijas uz naudu atļauts organizēt tikai VAS “Latvijas loto”. Uzņēmums sadarbojas arī ar citu valstu lielajām izložu organizācijām – EuroJackpot, VikingLotto, kas paver iespēju laimēt lielākus laimestus Eiropas mērogā. Interesanti, ka Azartspēļu un izložu likums nosaka, ka Latvijas loto organizētās spēles netiek pieskaitītas pie azartspēlēm. Var daudz diskutēt par šādas argumentācijas teorētisko un juridisko pamatojumu, bet likumdevēji tā ir nolēmuši. Visas citas azartspēles – sporta likmes, kāršu spēles uz naudu, spēļu automātus un vēl dažas citas spēles atļauts organizēt arī privātām firmām, kas saņēmušas atbilstošu licenci.
COVID-19 ārkārtas situācijas laikā privātajiem azartspēļu uzņēmumiem tika pilnībā aizliegts darboties. Pamatojums – lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus, kam krīzes laikā būtiski sarukuši ienākumi vai tie pilnībā apsīkuši.Tika slēgtas spēļu zāles un apturēta interaktīvo azartspēļu darbība. Vienīgais izņēmums bija Latvijas loto. Rezultāts – uzņēmumi tiesājas, pat vērsušies Satversmes tiesā un draud piedzīt kompensācijas. Kā veicās Latvijas loto?
Publiskā informācija liecina, ka Latvijas loto neauditētā peļņa par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam ir pieaugusi līdz 20,4 miljoniem eiro. Tas ir par 6 miljoniem eiro vairāk nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš. Arī peļņa pieaugusi no 3,4 miljoniem eiro pērn, līdz 5,7 miljoniem pirmajā pusgadā šogad. Varētu domāt, ka varam apsveikt viens otru ar lielākiem valsts ienākumiem vismaz šajā pozīcijā. Veiksmīgs lēmums, kas pasargājis iedzīvotājus no naudas tērēšanas apstākļos, kad ienākumi lielai daļai mājsaimniecību strauji samazinājās.
Privātie azartspēļu uzņēmumi brīdina, ka šāda politika noveda pie pelēkā sektora pieauguma. Spēlmaņi tā vietā, lai pārtrauktu spēlēt, devās uz ārzemju kazino mājaslapām un spēlēja tur. Rezultātā valsts esot zaudējusi miljoniem eiro, ko būtu pretējā gadījumā guvuši no nodokļu maksājumiem. Kā ir patiesībā mēs nezinām, jo valsts nav publicējusi oficiālu informāciju ar savām aplēsēm. Tā vietā mums tiek pasniegti maz zināmu ekonomistu aplēses, privāti pētījumi, kuru leģitimitāte nav pārbaudīta.
Pilnīgi iespējams, ka Latvijas iedzīvotāji izvēlējās spēlēt kāršu spēles mājās – pokers, zolīte, acīte. Tās visas var spēlēt arī draugu lokā, bet, ja kāds gribēja apmeklēt spēļu zāles, nācās piedzīvot vilšanos, jo tās bija aizslēgtas
Spēļu zāles un kazino klātienē un interneta spēļu zālēs online pieejamie spēļu automāti Latvijā nedarbojās, jo to darbība ar likumu bija aizliegta. Ja kāda arī strādāja, tad tā nebija licencēta un neviena uzraugošā iestāde Latvijā tādu nekontrolēja. Tas ir risks gan spēlētājiem, kas var nesaņemt iegūto laimestu, gan liels risks organizētājiem, kas riskē ar nopietniem naudas sodiem.
Varam priecāties vai skumt par šādu lēmumu, bet pilnīgi iespējams, ka tas izglāba vismaz kādu no savas algas nospēlēšanas vietējā kafejnīcā. Lai ko arī neteiktu spēļu uzņēmumi, ir cilvēki, kas spēļu automātus spēlē tikai uz vietas, nevis internetā. Šie cilvēki jebkurā gadījumā tika pasargāti un bija spiesti tērēt savu naudu citur. Arī tad, ja viņi bija spiesti likt likmes uz sporta spēlēm, tas nebija iespējams, jo gluži vienkārši nekādas sporta spēles vairs netika organizētas
Kur meklēt Latloto finanšu informāciju?
- Latloto neauditētais finanšu pārskatas par 2020. gada pirmo pusgadu – skat. Latloto mājaslapā.