Vai nepieciešams sabiedriskais līgums un pašvaldību referendumi?

Janvārī  veiktā SKDS sabiedriskās domas aptaujā citstarp bija iekļauts jautājums par motivāciju, kas Latvijas iedzīvotājus mudina maksāt (vai nemaksāt) nodokļus: "Pēdējā laikā Latvijā  notiek diskusijas par nodokļu maksāšanu - cik nosodāmi ir tos nemaksāt, kādu mērķu vadīti cilvēki tos maksā u.t.t. Lūdzu, raksturojiet, kas Jūs pašu galvenokārt motivē maksāt nodokļus?"

Publicējam pilnu Baltic International Centre for Economic Policy Studies (BICEPS) pētnieka Vjačeslava Dombrovska analītiskā ziņojuma „Vai Latvijai ir nepieciešama industriālā politika?" tekstu.

Pagājušā gada nogalē veiktajā iedzīvotāju aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus kultūras patēriņa ziņā, atklājās, ka galvenokārt skatāmies TV un lasām grāmatas. Pētniecība turpinās. Tapuši vairāki pētījumi par lasīšanas ieradumiem, kā arī atklāts „Lasīšanas gads" ar mērķi radīt cilvēkos vēlmi lasīt grāmatas.

SKDS Latvijas iedzīvotāju aptaujā šā gada janvārī iekļāva jautājumu: "Kā jūs vienā vārdā raksturotu, kādai vajadzētu būt Latvijai?" No 1014 aptaujas dalībniekiem vismaz 15% par Latvijas ideālu uzskata materiālu labklājību (minējuši, ka Latvijai jābūt bagātai, labklājīgai, turīgai, nodrošinātai).

Pētījuma autors Guido Sechi ir Bari (Itālija) Tehniskās universitātes Arhitektūras un urbāno studiju nodaļas Teritoriālās un urbānās plānošanas programmas doktorantūras students. Viņu īpaši interesē pētniecība sociālo zinātņu jomā pārejas valstīs, īpaši Austrumeiropā. Ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pārstāvju atbalstu G. Sechi piedāvā pētījumu „Sociālā mācīšanās Latvijā: empīriskās liecības"(Social learning in Latvia: empirical evidence"). Pētījuma līdzautors ir sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš.

Gadskārtējā  Latvijas iedzīvotāju aptauja par kultūras patēriņu uzrāda visai nelielas Latvijas iedzīvotāju kultūras dzīves pārmaiņas pērnajā  gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Visvairāk bijis tādu, kas TV skatījušies ar kultūru saistītas pārraides (70%), lasījuši grāmatas (69%), apmeklējuši brīvdabas pasākumus (65%) vai apceļojuši Latviju un, iespējams, apmeklējuši baznīcu (56%).

 
Vai eiro Latvijā atnāks nevests?
Kad sanāks, tad būs... Tā nebūs! Ja mēs dzīvosim ar tādu domu, tad mēs neieraudzīsim eiro tuvākos 50 gadus.

Pagājušā gada oktobrī  veiktā Euro RSCG Riga interneta aptaujā tika uzdots jautājums: "Šobrīd valstī ir daudz negāciju un izmaiņu. Tomēr, ja jūs šodien domājat par 1-2 gadus tālu nākotni, kas jums rada drošības sajūtu?"

Kaut gan pēc SKDS aptauju datiem pārsteidzoši liels Latvijas iedzīvotāju skaits atbildību par valsts ekonomisko situāciju gatavi vienādi sadalīt starp "ārējiem faktoriem, iedzīvotājiem un valsts vadītājiem" (35,3%), patīkami, ka vairāk tomēr ir to, kas nemeklē ārējos ienaidniekus, bet apzinās, ka vaina galvenokārt ir "valsts iedzīvotājos un valsts vadītājos" (19,9%) un vairāk par citiem apstākļiem vainojami "valsts iedzīvotāji un valsts vadītāji" (23%).

28. janvārī  Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā  notika jauna interneta resursa www.ziemelustasti.lv prezentācija. Ziemeļu Stāsti iecerēts kā virtuāls žurnāls, kura saturs tiek papildināts reizi divās nedēļās. Interesenti jauno interneta lapu var aplūkot no 4. februāra.

Kāds šobrīd ir Latvijas tēls pasaulē, kā to attīstīt un, cik liela ir tūrisma nozīme ekonomiskās situācijas uzlabošanā? Par to un citām ar Latvijas atpazīstamību saistītām tēmām, sarunā ar saki.lv redaktori Ievu Dzelmi-Romanovsku, savās domās dalās Latvijas institūta direktors, Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūras Konsultatīvās padomes loceklis Ojārs Kalniņš.         

Politologs Ivars Ījabs savā  blogā, komentējot publiskajā telpā ik pa laikam manāmos viedokļus par finanšu ministra Einara Repšes svītraino ādas uzvalku un tā varbūtējo ietekmi uz viņa tiešo darba pienākumu sekmīgu veikšanu, raksta: "Taču man galīgi nav saprotams, kādēļ cilvēki, kuri citās sfērās uzskata sevi par individuālisma un brīvības aizstāvjiem, pēkšņi ir metušies mācīt Repši par to, kā viņam vajadzētu ģērbties. Es šeit nesaukšu uzvārdus, taču man patiesi kļūst mazliet dīvaini ap dūšu, kad ļaudis, kuri ir gatavi ar degsmi uz lūpām iestāties par seksuālo minoritāšu tiesībām vai par sieviešu ordināciju, vistiešākajā veidā jaucas tajā indivīda brīvības sfērā, kuru paši tā aizsargā.

Iedzīvotāju aptauja par kultūras patēriņu ir ikgadējs pētījums, kas tiek veikts, lai noskaidrotu kultūras patēriņa un līdzdalības tendences Latvijā.  Šāda veida kultūras izpētes aktivitātes tika uzsāktas 2006. gadā, kad pirmoreiz Latvijā tika realizēts visaptverošs pētījums par iedzīvotāju ieradumiem kultūras patēriņā un iedzīvotāju viedokļiem par dažādiem kultūras aspektiem.

Gada nogalē, mēģinot savilkt 2009. gada bilanci, žurnālā The Economist bija minēts, ka, atšķirībā no krīzes 20. gadsimta 30. gados, patreizējā ekonomiskā krīze ja ne gluži pārvarēta, tad vismaz apjēgta pārsteidzoši ātri. Vairums ekonomiski attīstīto valstu dažu mēnešu laikā spējušas izlēmīgi apturēt ekonomikas lejupslīdi, Ķīnā vispār nekādas lejupslīdes īsti nav bijis, bet turpinājusies izaugsme, un "tikai dažas tūļas, piemēram, Īrija un Latvija vēl arvien piedzīvo recesiju."

2009.gada laikā SAK izstrādāja vairākus ziņojumus, kas ietvēra konkrētus priekšlikumus risinājumiem un rīcībai. Vairāki no tiem ir iekustinājuši diskusijas, kā arī sekmējuši konkrētu lēmumu pieņemšanu.

2009. gada būtiska iezīme ir Valsts prezidenta un SAK ierosinātā iedzīvotāju pašorganizācijas kustība „Latvijas Forums", kas 4 diskusiju kārtās, kopumā 25 Latvijas vietās pulcēja vairāk kā 1250 iedzīvotājus, lai meklētu un atrastu labākos risinājumus krīzes pārvarēšanai, skolu atbalstam vai mikrouzņēmējdarbības uzsākšanai. Latvijas Foruma kustība ir notikusi tieši pateicoties iedzīvotāju ieinteresētībai un vēlmei savās pilsētās diskutēt par aktuāliem un ļoti nozīmīgiem jautājumiem.