Līdz ar PSRS sabrukumu Polija un citas Austrumeiropas valstis ieguva de facto neatkarību no Krievijas. Kādreizējā politiskā elite – komunisti – ātri vien samierinājās ar jaunajām pārmaiņām un kļuva par ekonomisko eliti, kas privatizēja lielāko daļu tautas resursu. Atkarībā no aplūkotās valsts šī tendence bija vājāk vai stiprāk attīstīta, bet kopējais virziens bija vienots. Tas attiecās ne tikai uz lauksaimniecības, rūpniecības sektoru, bet arī jaunizveidotu banku un finanšu nozari. Vienlaikus katrā no Austrumeiropas valstīm tika veidoti vismaz daļēji politiskās elites ierobežojošie mehānismi, kas nepastāvēja PSRS un Varšavas pakta valstīs pirms tam. Kādēļ elite pieļāva šādu mehānismu veidošanos, vai tā bija tikai formalitāte, kas praksē netika ievērota un tika radīta lai apmierinātu ārvalstu delegācijas ?
Polijas finanšu sistēma
Polijas finanšu sistēmā tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs dominē bankas, no kurām liela daļa ir ārvalstu banku meitasuzņēmumi Polijā. Ņemot vērā Polijas plašo tirgu un iedzīvotāju maksātspēju, Polijas finanšu tirgus kļuva par intereses objektu daudziem. Globālās ekonomiskās krīzes un interneta izplatības pieauguma dēļ valstī aizvien aktīvāk sāka izplatīties tā dēvētie ātrie aizdevumi, kas tika piedāvāti jau 18 gadus sasniegušiem jauniešiem (poliski – kredyty przez internet dla bezrobotnych od 18 lat). Tā rezultātā mikrokredīti kļuva par daudzu mājsaimniecību neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daļa no šīm mājsaimniecībām bija spiesti regulāri maksāt procentus par kredīta termiņa pagarināšanu, jo nespēja atmaksāt finanšu līdzekļus savlaicīgi. Vienlaikus Polijā ienāca arī ārvalstu, sevišķi Vācijas, Lielbritānijas un Francijas banku meitasuzņēmumi. Vērts atzīmēt, ka Latvijā tirgus niecīgā iemesla dēļ savu klātbūtni nostiprināja, galvenokārt, kaimiņos esošās skandināvu bankas – Swedbank, SEB, Nordea, DNB u.c.
Arējā ietekme
Nenoliedzami daudzi autori, kā vienu no cēloni institucionālajām reformām uzsver ārēju aktieru ietekmi. Starptautiskās pārnacionālās organizācijas – Eiropas Savienība, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules banka un citu līdzīgu institūciju eksperti Polijā tika sagaidīti atplestām rokām. Pastāvēja uzskats, ka jo tālāk no sociālisma vadības metodēm un ieražām, jo labāk. Diemžēl pārmērīgi liberālisma centieni nereti noveda pie cita rezultāta – rūpniecības vājināšanas, nevienmērīgas sabiedrības attīstības un noslāņošanās.
Šiem procesiem vajadzēja sadzīvot ar veco administrācijas darbinieku atrašanos savās iepriekšējās vietas un veco domāšanu. Pieredze liecina, ka ar šādām problēmām saskaras arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sabiedrības. Būtiskas pārmaiņas sabiedriskajā domā varētu notikt vienīgi pilnībā nomainoties 2 – 3 paaudzēm. Laiks rādīs, vai šīs prognozes piepildīsies, taču vismaz pagaidām redzams, ka Polijas ekonomika un izvēlētais vadības kurss ir izrādījies salīdzinoši veiksmīgs. Simboliski, ka 2014. gadā par Eiropadomes jauno vadītāju tika ievēlēts Polijas bijušais premjerministrs R. Tusks. Varam tikai apsveikt poļus ar šo panākumu, cerot, ka jaunajā postenī viņš aizstāvēs visu Austrumeiropas valstu intereses pret pieaugošo Krievijas agresiju reģionā.