Latvijas Rebublikas līdzīgi kā citu valstu budžets tiek veidots kā kompromiss starp daudzu ministriju, nozaru, politiskās un ekonomiskās elites interesēm. Spilgtākais apliecinājums tam ir jau gadiem iedibinātā tradīcija atvēlēt vairāk naudu tām pašvaldībām, kuru vadītāji vai vismaz deputātu vairākums nāk no koalīcijas partijām. Vai tas atbilst visas Latvijas tautas interesēm ? Protams, ka, nē, taču, lai parādītu vēlētājiem, ka iekļūšana Saeimā garantē viņiem vai vismaz viņu pilsētām papildus labumus var nest bonusus nākamajās pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanās. Valsts budžeta prognozētie ieņēmumi 2015. gadā veidoja 7,292 miljardus eiro, bet izdevumi 7,639 miljardus eiro. Tādējādi budžeta deficīts bija -1,4% no IKP, kas nav daudz, taču zinot Latvijas ekonomikas mazo apmēru un salīdzinoši lielās parādsaistības šāda budžeta veidošanas taktika neliekas pārlieku saprātīga. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks jau norādīja, ka starptautiskajiem aizdevējiem veicamie maksājumi ik gadu veido vairāk kā 300 miljonus eiro (procenti), kas būtībā sagrauj Latvijas iespējas ieguldīt vairāk līdzekļus izglītībā un veselības pakalpojumu nodrošināšanā. Šīs starptautiskās kredītlīnijas atmaksa ir viens no izaicinājumiem, kas ir jāuzņemas jau tuvākajām valdībām. Protams, pie pašreizējām vēsturiski zemajām aizņemšanās likmēm var nelikties loģiski atmaksāt aizdevumu, tajā pašā laikā mums ir labāki veidi, kā tērēt naudu, nevis maksāt katru mēnesi procentus. Ja Latvijas valsts būtu parasts iedzīvotājs, kuram vajadzīgs aizdevums, tad aizņemties atkārtoti pie tik lieliem parādiem nebūtu iespējams. Pat kredītlīnija, kas ir pakalpojums, kas ļauj noteikt savu kredītlimitu un izlietot, cik vajadzīgs netiktu piešķirts.
Atgādināsim, ka laika posmā pēc 2008. gada Latvijai tika piešķirta starptautisko aizdevēju (SVF, EK) kredītlimits 7 miljardu eiro apmērā, no kuriem Latvija reāli izlietoja nedaudz vairāk par 4 miljardiem eiro. Situācija, kad trekno gadu pašā karstumā Latvijai bija pēkšņi vajadzīgs tik liels aizdevums daudziem bija šoks. A. Slakteris šajos apstākļos izteicās, ka radusies situācija ir nothing special par ko izpelnījās mūžīgu slavu starp politiķiem negatīvā nozīme, protams.
Pārskatāmā nākotnē – pie krītoša iedzīvotāju skaita un starptautiskas nestabilitātes ir grūti prognozēt, ka Latvija varētu spēt atmaksāt ne tikai procentu likmes, bet arī pamatsummas maksājumus. Viens no papildus riskiem, kas var rasties ir pieaugošas procentu likmes, kā atbilde uz problēmām ASV ekonomikā (pēc OPEC valstu pārējas uz maksājumiem par naftu nacionālā valūtā). Ja problēmas sāksies pasaules lielākajā ekonomikas virzītājspēkā ASV, tad tās neglābjami atspoguļosies arī Eiropā, Latvijā, Rīgā un pat Krievijas pierobeža esošajā Krāslavā vai Zilupē. Tas viss var radīt iedzīvotājiem aizvien lielākas vajadzības pēc aizņemšanās internetā situācijas, kad rodas steidzami tēriņi. Latvijas valstij vajadzētu nodrošināt, ka, gatavojoties šādam scenārijam, tiktu veidots valsts finansiālās drošības iekrājums, kas ļautu pārciest grūtos laikus. Krievija savu finanšu spilvenu izlietoja pāris gados un tagad ir spiesta būtiski samazināt savus izdevumus. Latvijas iedzīvotājiem tas vēl nedraud, taču par nākotni neviens šobrīd nevar būt drošs.