Vai Lielbritānija pievienosies eirozonai ? 2 daļa

Sabiedriskā domas un politisko faktoru ietekme Vienotas Eiropas monetārās savienības izveidošana šī gadsimta sākuma bija līdz šim nepieredzēta apjoma valstu vienošanās brīvprātīgi atteikties no savas nacionālās valūtas. Tas tika darīts ar mērķi stiprināt Eiropas vienotību un vienlaikus arī uzlabot tirdzniecību starp valstīm, radīt ekonomiskos ieguvumus.

Vai Lielbritānija pievienosies eirozonai ? 1 daļa

Vienotas Eiropas valstu valūtas izveides pirmsākumi ir meklējami jau 1957. gadu, kad Romā noslēgtais Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kas aicināja ciešāk koordinēt dalībvalstu ekonomisko politiku. Kopš tā laika dalībvalstis strādājušas, lai integrētu ekonomiku, atvērtu tirgu un stabilizētu savstarpējās valūtas maiņas likmes. 20. gadsimta 70. gados

Vērtību plurālisms

Modernās sabiedrības izceļ viena būtiska iezīme – tajās vienlaicīgi sadzīvo vairāki pasaules uzskati un vērtību koncepti. Šie no morālām (vērtību) pārliecībām pārņemtie koncepti nav vispārināmi un tos nav iespējams līdzsvarot ar argumentētu diskursu. Tiem piemīt būtiska atšķirība morālu konceptu un „pareizas” dzīves no/izvērtēšanā. Modernā demokrātija,

Politisko procesu un pilsoniskās līdzdalības kopsakarības

Demokrātijām ir svarīgi, ka pilsoņi spēj vienoties par konfliktu risināšanas veidiem un opozīcijas uzvara vēlēšanās automātiski nenozīmē līdzšinējo privilēģiju, īpašumu vai dzīvības zaudēšanu. Tas uzsver pilsoņu kognitatīvo un procedurālo kompetenču un zināšanu un politisko spriešanas spēju. Tā, piemēram, Dž. Rauls (John Rawls) pieprasa „regulatīvo taisnīguma

Kas ir demokrātijas vērtības ?

Debates par demokrātijas pamatprincipiem palīdz demokrātijas vērtību jēdzienam piedzīvot renesansi. Par pamatvērtībām var uzskatīt kā individuālas tā kolektīvas „fundamentālās pārliecības”, kas kalpo par atbildi uz jautājumiem: „Par kādu personu es gribu kļūt?” un „Kas mēs esam?”* Ja tradicionāli par demokrātijas vērtībām atzīstam brīvību, vienlīdzību un

Stratēģiskās analīzes pārsteigumi un to ietekme

Līdzšinējā Latvijas pieredze liecina, ka lēmumu pieņemšana bez stratēģiskās analīzes noved ne tikai pie problēmām īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Lai arī politiskā elite jebkurā valstī un arī jebkurš indivīds vienmēr darbojas nepietiekamas informācijas apstākļos, tomēr šādas politikas sekas mēs ļoti labi varam redzēt gan personīgā,