Latvijas iedzīvotājiem patīk spēlēt dažādas spēles – galda spēles, paslēpes, loterijas, arī azartspēles. Tieši pēdējās no spēlēm tiek uzskatītas par sabiedrības interesēm nevēlamām. Pasaulē ar šo sērgu mēģina cīnīties dažādi – dažās valstīs azarta spēles tiek aizliegtas pilnībā, citās tiek atļauts tās organizēt tikai valsts uzņēmumiem.

Latvija ir gājusi vidusceļu – izlozes un loterijas uz naudu atļauts organizēt tikai VAS “Latvijas loto”. Uzņēmums sadarbojas arī ar citu valstu lielajām izložu organizācijām – EuroJackpot, VikingLotto, kas paver iespēju laimēt lielākus laimestus Eiropas mērogā. Interesanti, ka Azartspēļu un izložu likums nosaka, ka Latvijas loto organizētās spēles netiek pieskaitītas pie azartspēlēm. Var daudz diskutēt par šādas argumentācijas teorētisko un juridisko pamatojumu, bet likumdevēji tā ir nolēmuši. Visas citas azartspēles – sporta likmes, kāršu spēles uz naudu, spēļu automātus un vēl dažas citas spēles atļauts organizēt arī privātām firmām, kas saņēmušas atbilstošu licenci.

COVID-19 ārkārtas situācijas laikā privātajiem azartspēļu uzņēmumiem tika pilnībā aizliegts darboties. Pamatojums – lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus, kam krīzes laikā būtiski sarukuši ienākumi vai tie pilnībā apsīkuši.Tika slēgtas spēļu zāles un apturēta interaktīvo azartspēļu darbība. Vienīgais izņēmums bija Latvijas loto. Rezultāts – uzņēmumi tiesājas, pat vērsušies Satversmes tiesā un draud piedzīt kompensācijas. Kā veicās Latvijas loto?

Publiskā informācija liecina, ka Latvijas loto neauditētā peļņa par periodu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam ir pieaugusi līdz 20,4 miljoniem eiro. Tas ir par 6 miljoniem eiro vairāk nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš. Arī peļņa pieaugusi no 3,4 miljoniem eiro pērn, līdz 5,7 miljoniem pirmajā pusgadā šogad. Varētu domāt, ka varam apsveikt viens otru ar lielākiem valsts ienākumiem vismaz šajā pozīcijā. Veiksmīgs lēmums, kas pasargājis iedzīvotājus no naudas tērēšanas apstākļos, kad ienākumi lielai daļai mājsaimniecību strauji samazinājās.

Privātie azartspēļu uzņēmumi brīdina, ka šāda politika noveda pie pelēkā sektora pieauguma. Spēlmaņi tā vietā, lai pārtrauktu spēlēt, devās uz ārzemju kazino mājaslapām un spēlēja tur. Rezultātā valsts esot zaudējusi miljoniem eiro, ko būtu pretējā gadījumā guvuši no nodokļu maksājumiem. Kā ir patiesībā mēs nezinām, jo valsts nav publicējusi oficiālu informāciju ar savām aplēsēm. Tā vietā mums tiek pasniegti maz zināmu ekonomistu aplēses, privāti pētījumi, kuru leģitimitāte nav pārbaudīta.

Pilnīgi iespējams, ka Latvijas iedzīvotāji izvēlējās spēlēt kāršu spēles mājās – pokers, zolīte, acīte. Tās visas var spēlēt arī draugu lokā, bet, ja kāds gribēja apmeklēt spēļu zāles, nācās piedzīvot vilšanos, jo tās bija aizslēgtas

Spēļu zāles un kazino klātienē un interneta spēļu zālēs online pieejamie spēļu automāti Latvijā nedarbojās, jo to darbība ar likumu bija aizliegta. Ja kāda arī strādāja, tad tā nebija licencēta un neviena uzraugošā iestāde Latvijā tādu nekontrolēja. Tas ir risks gan spēlētājiem, kas var nesaņemt iegūto laimestu, gan liels risks organizētājiem, kas riskē ar nopietniem naudas sodiem.

Varam priecāties vai skumt par šādu lēmumu, bet pilnīgi iespējams, ka tas izglāba vismaz kādu no savas algas nospēlēšanas vietējā kafejnīcā. Lai ko arī neteiktu spēļu uzņēmumi, ir cilvēki, kas spēļu automātus spēlē tikai uz vietas, nevis internetā. Šie cilvēki jebkurā gadījumā tika pasargāti un bija spiesti tērēt savu naudu citur. Arī tad, ja viņi bija spiesti likt likmes uz sporta spēlēm, tas nebija iespējams, jo gluži vienkārši nekādas sporta spēles vairs netika organizētas

Kur meklēt Latloto finanšu informāciju?

• Latloto neauditētais finanšu pārskatas par 2020. gada pirmo pusgadu – skat. Latloto mājaslapā.

Vēl pirms 20 gadiem reti, kurš varēja iedomāties, ka mēs pasūtīsim preces un pakalpojumus internetā. Šobrīd tā ir kļuvusi par ikdienu un ikviens, kam ir pietiekami daudz līdzekļi un pieeja internetam var veikt pasūtījumus internetā. Mēbeles, auto, sadzīves tehnika, elektrotehnika, pārtika, dāvanas, skaistumkopšanas procedūras, medicīnas pakalpojumi, kredīti, apdrošināšana, komunālie maksājumi, mobilo sakaru apmaksa – visi šie pakalpojumi ir pieejami internetā. 

Lielākie internetveikali Latvijā ir šobrīd KSenukai piederošais 1A.lv un lietuviešiem piederošais 220.lv. Šie divi ir krietni lielāki nekā visi pārējie, taču arī pārējiem ir vieta, kur izplesties. Pat katram lielākam fiziskam veikalm mūsdienās tiek veidots paralēli arī savs internetveikals. Tiem, kas zina, ko vēlas un negrib aptaustīt preces klātienē un aprunāties ar pārdevēju tas paver plašas iespējas atrast labāko piedāvājumu. 

Tas ir pozitīvi vietējiem e-komercijas uzņēmumiem, tomēr jāņem vērā, ka viņi nedarbojas vieni paši. Attīstoties online pakalpojumiem, internetā ir jākonkurē arī ar ārvalstu piegādātājiem. Tādi visā pasaulē zināmi miži kā Amazon, Ebay, Aliexpress, BestBuy u.c. atrodoties citās valstīs var piedāvāt līdzvērtīgas vai pat labākas cenas, jo ir noslēguši izdevīgus piegādes līgumus. Liela daļa tomēr izvēlas pirkt ilgtermiņa lietošanas preces internetā, jo cer, ka šādā veidā būs labāki garantijas nosacījumi. Iespējams, tieši šis apstāklis ir par pamatu tam, ka Latvijas internetveikali joprojām var konkurēt ar ārzemju internetveikaliem. Otrs aspekts, protams, ir piegādes ātrums. Ja ārzemēs Amazon piegādā preces 1 dienas laikā, tad uz Latviju tās tiek sūtītas 3, 5, 7, reizēm pat 14 dienas. Vietējie interneta veikali šādā aspektā joprojām ir priekšā, jo viņiem ir noliktavas uz vietas Latvijā. Tiklīdz Amazon atvērs savu loģistikas centru Baltijā, lielākā daļa internetveikalu Latvijā varēs slēgties ciet. 

Kā atrast labāko internetveikalu? 

Latvijā šobrīd oficiāli strādā vairāki simti internetveikalu. Bez jau pieminētajiem ir daudzi mazāki, kas cenšas atrast savu vietu zem saules. Pasūtot šādos veikaliņos vienmēr ir jācenšas maksāt preci saņemot. Neviens nevar pateikt, vai viņu internetveikals strādā vai ir palikusi tikai kā izkārtne. Ir gana daudz virtuālu e-veikalu, kas patiesībā jau ir sen beiguši pastāvēt, bet nav slēgtas mājas lapas. Otra iespēja, kas vienmēr jāizmanto ir atsauksmes.

Lasot informāciju par piegādātājiem, vienmēr iepazīstieties ar atsauksmēm internetā. Laba vieta, kur uzzināt vairāk par internetveikaliem ir mājas lapa Gigant. Šeit tiek apkopotas ziņas par visiem zināmākajiem e-komercijas veikaliem un sniegts par tiem vērtējums. Otra iespēja ir aplūkot ziņas dažādos forumos vai komentāros ziņu portālos. Cilvēki Latvijā ir gana nadzīgi dalīties ar savu negatīvo pieredzi, bet, ja būs noticis, kas labs, to parasti nerakstīs. Šī iemesla dēļ ir vērts atsauksmes lasīt piesardzīgi. 

Otra populāra iespēja ir cenu salīdzināšana. Šādu pakalpojumu nodrošina visi lielie internetveikalu salīdzināšanas servisi – kur pirkt.lv, salidzini.lv, gudriem.lv, tavacena.lv u.c. Papildus tam aplūkojiet, cik maksā identisks pakalpojums Amazon mājaslapā. Ņemiet vērā arī piegādes izmaksas un to, cik dienas paies līdz preces atvešanai. Kad tas izdarīts, atliek pieņemt lēmumu un veikt pasūtījumu. Ja neesiet droši par internetveikala uzticamību, veiciet pasūtījumu un maksājiet ar pārskaitījumu vai skaidrā naudā tikai preci saņemot. 

Tiem, kas līdz šim vēl nav iepirkušies internetā ir vērts saņemt drosmi un rīkoties. Sevišķi izdevīgi tas ir tajās reizēs, kad internetā tiek piedāvātas atlaides (uz svētkiem) vai nav nekāda steiga. Ja preci vajag saņemt jau šodien, dodieties uz tuvāko lielveikalu vai specializēto preču veikalu. Iepirkšanās internetā nebūs tas labākais variants. Visās citās reizēs internetveikals ir laba iespēja ietaupīt. 

Apvienotās Karalistes ekonomiskās situācijas analīze

Šī ir noslēdzošā daļa analīzei par Lielbritānijas pievienošanos eirozonai, kas saliek visus akcentus un pamato analīzi ar reālās ekonomikas datiem. Tiesa, jāatzīst, ka mūsdienu reālpolitikā politiskie argumenti samērā bieži pārspēj ekonomiskos argumentus un teorētiski iespējams, ka tas varētu notikt arī Apvienotajā Karalistē.

Adaptējot EMS konverģences kritērijus Apvienotajai Karalistei var konstatēt, ka tā atbilst visiem iestāšanās eiro zonā nosacījumiem. Par to liecina tas, ka 2006. gadā Apvienotās Karalistes budžeta deficīts bija 35,4 miljardi sterliņu mārciņas, kas ir ekvivalents 2,7%. Savukārt valdības kopējais parāds bija 571,8 miljardi, kas sastāda 43,5% no iekšzemes kopprodukta. Šie dati tika ziņoti Eiropas Komisijai 2007. gada marta beigās. Savukārt, ja inflācija 2006. gadā bija 2,3%, tad 2007. gada augustā inflācijas līmenis bija samazinājies līdz 1,8% augustā (jūlijā inflācijas līmenis bija 1,9%), kas pilnībā atbilst visiem Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem.

Eiropas Savienības valstis, izpildot EMS konverģences kritērijus un pievienojoties eiro zonai, var rēķināties ar sekojošiem ieguvumiem:

• Vienota valūta ir izdevīga tirdzniecībai vienotā ekonomiskā telpā, jo atvieglo tirdznieciskos darījumus, atbrīvojot uzņēmējus no riska, kas saistīts ar valūtas kursu svārstībām un zaudējumiem valūtas maiņas darījumos.
• Vienota valūta sekmē Eiropas Savienības ekonomisko attīstību, jo atbilstoši EMS izveides kritērijiem visās dalībvalstīs ir jānodrošina zema inflācija, sabalansēts budžets un investīcijas veicinošas zemas kredītu procenta likmes.
• Vienota valūta ir izdevīga ES patērētājiem, jo sekmē cenu līmeņa līdzsvarošanu vai pat pazemināšanu.
• Vienota valūta ir izdevīga tūristiem, jo, ceļojot Ekonomikas un Monetārās Savienības dalībvalstīs, nav nepieciešamības mainīt naudu un maksāt ar naudas maiņu saistītās komisijas nodevas.

Tā kā jau pašlaik eiro ir nozīmīga loma ārējās tirdzniecības apgrozījumā, Lielbritānijas ieguvumi no pievienošanās eiro zonai un eiro izmantošanas var būt ievērojami. Svarīgākais ieguvums valsts tautsaimniecībai, ieviešot eiro, saistīts ar valūtas riska izzušanu darījumos starp Lielbritāniju un citām ES valstīm. Ar šā riska izzušanu saistītais procentu likmju kritums un ārējās tirdzniecības aktivizēšanās veicina tautsaimniecības izaugsmi. Dalība EMS ir augstākā ES dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Tā vienlaikus ir arī ES galvenais instruments ekonomiskās politikas pamatmērķu sasniegšanai – stabilai izaugsmei un zemai inflācijai. Kā atzīst Lūkas Tsoukalis (Loukas Tsoukalis), Ekonomikas un Monetārajai savienībai īstenojoties sekmīgi tiks veicināta gan ekonomiski, gan politiski spēcīgāka un integrētāka ES.

2007. gada 18. maijā Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Kolds Trišē (Jean-Claude Trichet) intervijā laikrakstam „Financial Times Deutschland” uzsvēra, ka Lielbritānijai atsakoties no sterliņu mārciņas un ieviešot eiro tiks attīstīts Eiropas vienotā tirgus darbība. Prezidents Trišē uzskata, ka Lielbritānija, kura ir cieši saistīta ar vienoto tirgu, bez kopējās valūtas nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Eiropas Centrālās bankas prezidenta apgalvojumam ir pamats, jo sterliņu mārciņas augstais kurss attiecībā pret citām valūtām būs galvenais faktors Lielbritānijas valdības lēmumā par pievienošanos eiro zonai. Sterliņu mārciņas vērtības pieaugums un prognozējamais procentu likmju kāpums nākotnē var radīt problēmas Lielbritānijas tautsaimniecībā. Sakarā ar to, ka sterliņu mārciņas vērtība ir pārāk augsta attiecībā pret citām valūtām ir izveidojusi uzņēmēju un investoru neapmierinātību. Vairākas lielas kompānijas (piemēram, Hondas prezidenta Takeo Fukui izteikumi) uzsver, ka apsver iespēju vai nu vairāk neinvestēt Lielbritānijā vai arī pavisam pārtraukt uzņēmējdarbību, ja valdība nepievienosies eiro zonai. Savukārt investīciju iztrūkums var radīt bezdarba līmeņa paaugstināšanos, jo trūktu cilvēkiem darbavietu. Bezdarba līmenis Lielbritānijā 2003. gadā bija 3% robežās, bet jau 2007. gadā tas sasniedz 5,4%. Svarīgi atzīmēt arī divus atkarīgi mainīgos. Pirmkārt, Lielbritānijas galvenie eksporta un importa partneri ir ES dalībvalstis (piemēram, Vācija, Francija, Nīderlande, Īrija), kurās norēķina valūta ir eiro. Otrkārt, lieli finansiāli līdzekļi Lielbritānijā tiek ieguldīti mašīnbūves un kuģu būves attīstībā. Savukārt augsts bezdarba līmenis nākotnē var novest pie vispārējā labklājības līmeņa pazemināšanos Lielbritānijā. Lai varētu pārvarēt šo problēmu, prognozējams, ka Lielbritānija ieviesīs eiro, kas uzlabos nosacījumus ārējai tirdzniecībai, investīcijām un līdz ar to ekonomiskajai izaugsmei. Uzņēmēji, kas pašreiz veic norēķinus eiro (skat. atraiskredits-com), valūtas riska likvidēšana nozīmēs ievērojamu izmaksu un risku samazināšanos. Paredzams, ka tuvāko gadu laikā Lielbritānijas valdība, rūpējoties par valsts tautsaimniecisko attīstību, sabiedrībai piedāvās ieviest eiro, kas atbildīs gan valsts galvenās finansu institūcijas (Treasury) noteiktajiem pieciem ekonomikas kritērijiem (five economic tests), gan nacionāli ekonomiskajām interesēm. Sabiedrībai izprotot ekonomiskās izaugsmes nepieciešamību, Lielbritānija pievienosies eiro zonai aptuveni 3 gadu laikā kopš balsojuma izdarīšanas Parlamentā par labu eiro ieviešanai.

Iesakam iepazīties ar šādu papildus literatūru:

• Baldwin R., Wzplosz C. The Economics of European Integration. 2nd ed. London: The McGraw-Hill, 2006. pp. 380.
• Rittberger V. German Foreign Policy since unification: theories and case studies. Manchester, New York: Manchester University Press, 2001, pp. 81.
• Downs A. Ökonomische Theorie der Demokratie. Tuebingen: J.C.B. Mohr (Paul Siebeck), 1968, S. 48.
• The Guardian Unlimited. An impresive way to say http://politics.guardian.co.uk/euro/story/0,,974314,00.html#article_continue Skatīts: 22.09.2007.
• Svarīgi atzīmēt, ka dalība Valūtas kursa mehānismā II ir pirmais solis uz Eiropas vienotās valūtas ieviešanu, kas sagatavo valsti dalībai vienotajā monetārajā sistēmā. Lai kļūtu par VKM II dalībnieci, valsts veic nacionālās valūtas piesaisti eiro, nosakot valūtas kursu. Eiro piesaistes (centrālais paritātes) kurss tiek noteikts pēc ārvalstu valūtu tirgus kursiem piesaistes brīdī atbilstoši The WM Company/ Reuters spot kotēšanai.
• Polasek, W., Amplatz, C. The Maastricht Criteria and the Euro: Has the Convergence Continued? Vienna: Institute for Advanced Studies. Economic Series 133, 2003. pp. 4-6.
• Christiansen, T. European Integration and Regional Cooperation. In: Baylis, J., Smith, S. The Globalization of World Politics: An Introduction to International Relations. 3rd edition. Oxford: Oxford University Press, 2005. pp. 589-590.
• Tsoukalis, L. Economic and Monetary Union. In: Wallace, H., Wallace, W. Policy-Making in the European Union. 4th ed. Oxford: Oxford University Press, 2000. pp. 177.
• Evans-Pritchard, A. Honda tells UK: Join eurozone or lose (May, 5, 2007) www.telegraph.co.uk Skatīts 22.09.2007.