2018. gads iezīmējas Latvijas vēsturē kā gads, kad iedzīvotāju skaits Latvijā nepārprotami ir noslīdējis zem 2 miljoniem. Iespējams, ka tas notika jau 2016. gadā vai pat gadu ātrāk, taču precīza statistika iepriekš nebija pieejama. Tas nozīmē, ka Latvijas simtgadi mēs sagaidīsim ar mazāku iedzīvotāju skaitu
Jebkurā pārvaldes līmenī naudas plūsmai ir būtiska nozīme uz visiem apkārtējiem procesiem. Individuālā līmenī kredītsaistības, kuru apmērs pārsniedz mājsaimniecības budžetu var novest pie veselas virknes problēmām. Apstākļos, kad šāda situācija kļūst hroniska, ir nevis jāslēpjas, bet jāmeklē situācijas risinājums. Zemākas procentu likmes, ilgāks atmaksas periods
Latvijas Rebublikas līdzīgi kā citu valstu budžets tiek veidots kā kompromiss starp daudzu ministriju, nozaru, politiskās un ekonomiskās elites interesēm. Spilgtākais apliecinājums tam ir jau gadiem iedibinātā tradīcija atvēlēt vairāk naudu tām pašvaldībām, kuru vadītāji vai vismaz deputātu vairākums nāk no koalīcijas partijām. Vai tas
Latvijas valsts ārējais parāds 2016. gada janvārī veidoja 7,973 miljardus eiro, bet iekšējais parāds 1,251 miljardu eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā Latvijas ārējais parāds ir pieaudzis par vairāk kā 300 miljoniem eiro. Ja mēs reizēm runājam par to, ka nepieciešams samazināt valsts ārējo parādu,
Baltijas un sevišķi Latvijas iedzīvotāji jau tradicionāli ir izcēlušies ar daudziem inovatīviem risinājumiem. Interneta tehnoloģiju ieviešanas jomā Latvija kopā ar Igauniju ir pionieri tādās jomās kā interneta norēķini, komunikācijas, balsošana vēlēšanās. Attiecībā uz finansējuma piesaisti privātpersonām, interneta straujā attīstībā ir nesusi nozīmīgas pārmaiņas. Šobrīd aizņemšanās
Līdz ar PSRS sabrukumu Polija un citas Austrumeiropas valstis ieguva de facto neatkarību no Krievijas. Kādreizējā politiskā elite – komunisti – ātri vien samierinājās ar jaunajām pārmaiņām un kļuva par ekonomisko eliti, kas privatizēja lielāko daļu tautas resursu. Atkarībā no aplūkotās valsts šī tendence bija
Sabiedriskā domas un politisko faktoru ietekme Vienotas Eiropas monetārās savienības izveidošana šī gadsimta sākuma bija līdz šim nepieredzēta apjoma valstu vienošanās brīvprātīgi atteikties no savas nacionālās valūtas. Tas tika darīts ar mērķi stiprināt Eiropas vienotību un vienlaikus arī uzlabot tirdzniecību starp valstīm, radīt ekonomiskos ieguvumus.
Vienotas Eiropas valstu valūtas izveides pirmsākumi ir meklējami jau 1957. gadu, kad Romā noslēgtais Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kas aicināja ciešāk koordinēt dalībvalstu ekonomisko politiku. Kopš tā laika dalībvalstis strādājušas, lai integrētu ekonomiku, atvērtu tirgu un stabilizētu savstarpējās valūtas maiņas likmes. 20. gadsimta 70. gados